Piena produkti – veselīgs uzturs vai kaitējums veselībai?

Par pienu un piena produktu lietošanu uzturā sabiedrībā valda ļoti daudz dažādu un pat radikāli pretēju viedokļu – piena noliedzēji norāda uz to nepiemērotību cilvēka organismam, savukārt atbalstītāji izceļ piena labās īpašības un augsto uzturvērtību. Lai nu kā – ir skaidrs, ka piens cilvēku mājās sastopams jau vismaz 5000 gadus. Protams, cik daudz un kāda veida piena produktus patērēt uzturā, ir katra paša izvēle, taču nacionālais pārtikas mazumtirdzniecības tīkls ELVI kopā ar uzturzinātnes speciālisti un pārtikas tehnoloģi Dzintru Koktu ir apkopojis būtiskākos faktus par pienu un tā produktiem, kas var palīdzēt izvēlēties, vai šo ēdienu iekļaut savā ikdienas uzturā.

1.      Ēdiens ar vismaz 5000 gadus senu vēsturi

Piens, līdzīgi kā lielākā daļa pārtikas produktu, visā pasaulē nav vienlīdz populārs – ir valstis, kuras iedzīvotāji to lieto pavisam nedaudz vai nemaz, savukārt ir tādas, kur piens un piena produkti ir neatņemama ikdienas maltītes sastāvdaļa.  Latvija pieder pie otrās grupas, un mūsu platuma grādos piens un tā produkti ir ikdienas pārtikas sastāvdaļa, kas sniedz vērtīgu devumu sabalansēta uztura veidošanai un organisma veselībai. Pēc vēstures avotu datiem varam secināt, ka dzīvnieku pienu kā sadzīves produktu cilvēce pazīst jau vismaz 5000 gadus. Senajā Romā piens un tā produkti bija populāri medicīnas un kosmētikas līdzekļi – ne jau velti leģendas par Kleopatras piena vannām dzīvo līdz pat mūsdienām, taču ir pieņemts uzskatīt, ka mūsdienu Eiropā piena un piena produktu plašāka lietošana sākusies mūsu ēras 6. gadsimtā, kad šo balto dārgumu no jauna atklāja īri. Ir pieņemts uzskatīt, ka tieši Īrijā sākusies piena lopkopības plašāka attīstība, kas vēlāk izplatījusies pa visu Eiropu. Mūsdienās varam pamatoti teikt, ka piens ir kļuvis arī par Latvijas tautsaimniecības ikonu un arī Latvijas laukus nespējam iedomāties bez brūnaļām un piena.

2.      Bažas par piena veselīgumu – cēloņi un fakti

Piens ir populārs un cilvēku mīlēts pārtikas produkts, tas ik pa laikam piesaista dažādu pētnieku uzmanību, līdz ar to pasaules praksē ir dažādi viedokļi par dzīvnieku piena lietošanu cilvēku uzturā. Piena un piena produktu veselīguma apšaubīšana sākas pagājušā gadsimta 60.gados, kad ASV zinātnieki paziņoja, ka piesātinātie tauki un tajos esošais holesterīns ir ļoti kaitīgi mūsu veselībai, veido lieko svaru, ierosina sirds un asinsvadu sistēmas slimības, infarktus, norādot, ka viens no būtiskākajiem kaitniekiem šai ziņā ir tieši piens un piena produkti.

Laikam ritot šo tēmu plaši pētījuši daudzi pasaules zinātnieki, kas ir pierādījuši, ka sākotnējais apgalvojums par piena un tā produktu  kaitīgumu tomēr ir aplams. Apzināti plānotus un mērķtiecīgus pētījumus, lai pārbaudītu pagājušā gadsimta vidū paustās tēzes par piena ietekmi uz cilvēka uzturu veikuši speciālisti Norvēģijā, Zviedrijā, Hārvardas universitātē ASV. Mūsdienās ir pierādīts – piena un piena produktu lietošana veselam cilvēkam kaitējumu nerada.

 3.      Piena uzturvērtība

Pienam un piena produktiem ir augstvērtīga uzturvērtība, kas var nodrošināt mūsu organismam daudzas veselīgai funkcionēšanai nepieciešamās vielas. Svaigs piens satur olbaltumvielas, laktozi jeb piena cukuru, taukus, A, D, B grupas vitamīnus, kalciju, fosforu, magniju, nātriju, cinku, kāliju un citas minerālvielas. Turklāt pienā un piena produktos esošais kalcijs un olbaltumvielas ļoti viegli uzsūcas cilvēka organismā. Mūsu kauliem un pārējam organismam tik nepieciešamā kalcija uzsūkšanos ķermenī pastiprina D vitamīna klātbūtne, un piens ir viens no retajiem pārtikas produktiem, kur abas šīs vielas atrodamas sabalansētā proporcijā. Glāze govs piena satur 30 % kalcija, 22 % fosfora un 13 % selēna ieteicamās dienas devas.

 Augstvērtīgā piena  un piena produktu sastāva dēļ uzturzinātnes speciālisti norāda – pilnīga piena un tā izstrādājumu izslēgšana no ēdienkartes pieļaujama tikai ļoti nopietnu iemeslu dēļ, un noteikti jādomā par alternatīvām, ko lietot uzturā, lai tas būtu sabalansēts un veselīgs.

4.      Piens un liekais svars

Lai piena un piena produktu lietošana nekļūtu par iemeslu liekā svara uzkrāšanai, pirmkārt jāatceras – piens nav dzēriens, bet ēdiens! Vesels cilvēks dienas laikā droši var uzņemt 2-3 porcijas piena vai piena produktu. Lai vieglāk rēķināt apēstā piena daudzumu, jāņem vērā - uztura zinātnieki par vienu porciju piena uzskata glāzi svaiga piena, 200 ml jogurta vai divas šķēles siera.

Apdraudējumu mūsu ķermeņa svaram piens un piena produkti var sākt veidot tad, ja uzturā lietojam piena produktus ar augstu tauku saturu un maz kustamies. Ģenētiski cilvēka garšas kārpiņas pielāgotas tā, ka treknāks ēdiens mums šķiet garšīgāks, taču, ja vēlamies ēst treknus ēdienus, daudz jāsporto un jākustas. Pētījumi rāda, ka pat pirmskolas vecuma bērniem, kuru vielmaiņa darbojas ļoti ātri, dienā izdzerot vairāk par 750 ml pilnpiena un maz kustoties ar laiku var rasties liekā svara problēmas. Regulāra treknu piena produktu lietošana, protams, var ietekmēt mūsu svaru, taču no tā varam izvairīties, izvēloties preces ar mazāku tauku saturu.

Plānojot ēdienkarti, svarīgi atcerēties – piena un piena produktu vērtīgās uzturvielas nav atkarīgas no piena tauku daudzuma produktā – liesāki piena produkti satur tikpat daudz olbaltumvielu un minerālvielu, kā treknāki, tomēr liesu piena produktu lietošana sagādās daudz mazāk raižu par aptaukošanās draudiem.

 5.      Kā izvēlēties vērtīgākos piena produktus?

Uztura speciālisti par vērtīgākajiem piena produktiem pieauguša cilvēka organismam atzīst skābpiena produktus – paniņas, kefīru, skābo krējumu, biezpienu, jogurtu, dažādus sierus. Par vienu no visvērtīgākajiem piena produktiem zinātnieki atzīst biezpienu. Tajā atrodams gan kalcijs, gan fosfors, un abas šīs vielas ir ļoti būtiskas kaulu veselībai, mazina osteoporozes draudus, turklāt biezpiena sastāvā ir daudz citu mikroelementu, vitamīnu un uzturvielu, kas šo produktu padara par vienu no vērtīgākajiem ēdieniem mūsu ikdienas galdā.

Vērtīgi un veselīgi ir arī dažādi jogurti, taču, izdarot savu izvēli veikalā, būtiski iepazīsties ar jogurta sastāvu – tam ražotāji nereti mēdz pievienot dažādas mākslīgas krāsvielas, piedevas un pārlieku daudz cukura, un šīs piedevas var aizēnot paša jogurta labās īpašības. Ja cukura sastāvs jogurtā sasniedz 5-7 tējkarotes 100 gramos produkta, šo jogurtu labāk tomēr uzturā nelietot. Garšīgs jau, iespējams, būs, bet veselīgs gan nē.

Uzmanīgi jāizvēlas arī siers – tas satur daudz olbaltumvielu un kalcija, taču ražošanas gaitā pienam tiek pievienots sāls, līdz ar to jāskatās, kāds ir pievienotā sāls daudzums katram konkrētajam siera veidam.

Izvēloties skābpiena produktus, labāk ņemt tos, kam ražotāji nav pievienojuši papildu piedevas. Labāk šos produktus pašam papildināt ar zaļumiem, augļiem, mājās gatavotu ievārījumu vai citām kārotām piedevām – tā patiesi zināsim, ko ēdam. Pavasarī var gatavot brokastu vitamīnu smūtijus - kefīru, olbaltumvielu dzērienu vai paniņas sablendējot ar zaļajiem augiem, banānu, čia sēklām, auzu pārslām un citām sev tīkamām sastāvdaļām.