Izcelsmes valsts norādīšanu cenu zīmēs par lietderīgu uzskata puse aptaujāto

Jauno normu, kas paredz kopš 1. septembra pārtikas preču cenu zīmēs obligāti norādīt produkta izcelsmes valsti, par lietderīgu jauninājumu, kas vairos vietējo produktu pārdošanas apjomus atzīst 52% aptaujāto, liecina nacionālā pārtikas mazumtirdzniecības tīkla “ELVI” un tirgus izpētes kompānijas “Norstat” veiktā aptauja.

32% respondentu uzskata, ka tas palīdzēs labāk izprast, no kuras valsts produkts ir ievests, 5% norāda, ka šis palīdzēs vēl mērķtiecīgāk izvairīties no Krievijas un Baltkrievijas preču iegādes, bet 15% respondentu uzskata, ka šādā veidā labāk varēs identificēt gadījumus, kad produktu ražotājs ar zīmolu un iepakojuma vizuālo identitāti mēģina radīt ilūziju, ka pircējiem piedāvā Latvijas preces, bet patiesībā produktus ražo ārvalstīs.

SIA ELVI Latvija valdes locekle, Laila Vārtukapteine, komentējot aptaujas datus norāda: “Pārtikas produktu izcelsmes valsts norādīšana preču cenu zīmēs pēdējā laikā ir raisījusi ļoti spraigas diskusijas publiskajā telpā, taču tikai nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka tas varētu veicināt vietējo preču patērēšanu. Rezultāti apstiprina – aptuveni ceturtā daļa pircēju par produktu būtiskāko izvēles kritēriju uzskata preces cenu:  12% pircēju ir svarīgi tas, cik produkts maksā, nevis kāda ir tā izcelsmes valsts un 14% neredz jēgu norādīt izcelsmes valsti uz cenu zīmēm, jo, viņuprāt, Latvijā ražoti produkti ir dārgāki par ārvalstu analogiem, tāpēc valsts atveidojums cenu zīmē nebūs mudinājums pirkt Latvijas preces. 8% atzīst, ka nezina atbildi uz šo jautājumu.”

Laila Vārtukapteine arī stāsta: “Interesanti, ka aptaujas rezultāti iezīmē vēl vienu tendenci, kas iepriekš publiskajā telpā izskanējusi mazāk – diezgan liela sabiedrības daļa izcelsmes valsts norādīšanu cenu zīmēs uztver kā labu palīgu, lai spētu identificēt tos gadījumus, kad ražotāji pircējiem visus savus produktus mēģina pasniegt kā vietējos, kaut patiesībā piedāvā ārvalstīs ražotas preces. Jauno likumdošanas normu šādiem mērķiem vairāk plāno izmantot Rīgā (18%) un Vidzemes reģionā (19%) dzīvojošie, tāpat tas šķiet svarīgāk tieši latviešu tautības cilvēkiem (19%), personām ar augstāko izglītību (17%), vadošiem darbiniekiem (21%) un cilvēkiem ar personīgajiem ienākumiem virs 1500 eur mēnesī (20%).

Kopumā iniciatīvu norādīt izcelsmes valsti cenu zīmēs pozitīvāk vērtē sievietes (56%), 30-39 gadus veci cilvēki (61%), Vidzemē dzīvojošie (64%), latvieši (63%), cilvēki, kas strādā vadošos amatos (68%) un personas, kas dzīvo 4 cilvēku mājsaimniecībā (64%).

Liela daļa respondentu gan uzskata, ka izcelsmes valsts norādīšanai uz cenu zīmes nebūs pozitīvas ietekmes uz vietējo produktu patēriņa pieaugumu – tas vairāk raksturīgs cilvēkiem brieduma gados 50-59 (47%), Kurzemē dzīvojošajiem (45%), krievu tautības cilvēkiem (60%), pircējiem, kas ikdienā ģimenē sarunājas krieviski (56%), iedzīvotājiem ka dzīvo 3 cilvēku mājsaimniecības (43%) un cilvēkiem, kuru personiskie mēneša ienākumi ir 151 līdz 350 eur (55%).

“Analizējot aptaujas datus un vērtējot to, kā izcelsmes valsts norādīšana cenu zīmēs ietekmēs Latvijas preču noietu, jāatzīst – maz ticams, ka tikai dēļ papildu norādes cenu zīmēs mūsu tautsaimniecība piedzīvos būtisku uzrāvienu,” uzskata L.Vārtukapteine, norādot – “Atbalsts vietējai ekonomikai ir nozīmīgs un ir būtiski izcelt Latvijas preces veikalu plauktos, tomēr ar izcelsmes valsts norādi cenu zīmēs būs par maz – iespējams, ir jāvirza iniciatīva, kas ražotājiem uzliek par pienākumu uz visiem Latvijā ražotu preču iepakojumiem labi redzamā vietā norādīt  Latvijas karoga simboliku un aizliedz nacionālos simbolus lietot uz importētām precēm. Tāpat jāskaidro sabiedrībai, ka Latvijas uzņēmēju atbalstīšana ir būtiska vietējai ekonomikai un uzlabo dzīves līmeni mūsu valstī – Latvijas preču patēriņu varam veicināt tikai ar kompleksu pieeju, un baidos, ka ar izcelsmes valsts norādi cenu zīmē vien būs par maz.”