Dalies!

Izpratne par ēst gatavošanu un veselīgu uzturu mazulim veidojas tieši ģimenē, turklāt, jo vairāk bērns pats iesaistās ēdiena tapšanā, jo labākas ir viņa iemaņas, un noturīgākas viņa zināšanas. Nacionālais pārtikas mazumtirdzniecības tīkls ELVI sadarbībā ar uztura speciālisti Jevgēniju Jansoni apkopojis trīs praktiskus, viegli īstenojamus padomus, kā iesaistīt bērnu ēst gatavošanā, veidojot bērnam izpratni par ēdiena nozīmi dzīvē un veselīgu uzturu!

Iesaistiet bērnu plānošanā!

Ēdienkartes plānošana taupa laiku un ir neaizstājama, ja ģimenes ikdienā jāsaskaņo daudz dažādu notikumu, kas īpaši izaicinoši kļuvis tagad, pandēmijas laikā. Protams, ēdienreižu plāns nedēļai izklausās lieliski, bet vairumā situāciju tas ir nereāli, tāpēc sāciet ar to, ka izdomājat, ko gatavosiet tuvākajās dienās. Iesaistiet šajā norisē bērnus – veltiet pāris minūtes, lai kopā ar atvasēm izlemtu, ko ēdīsiet. Tā bērns sāks apzināties, ka var iesaistīties ēst gatavošanā un viņa viedoklim ir svarīga nozīme! Plānošanas process ir lielisks brīdis, lai aprunātos, kāpēc daži ēdieni ir veselīgāki par citiem un kam būtu jābūt ģimenes galdā, tādējādi lēnām veidojot bērna izprati par labu uzturu.

Ideja: Izdomājiet katrai nedēļas dienai savu “ceļvedi” gatavošanā. Piemēram, pasludiniet pirmdienas par dienām bez gaļas, otrdienās ieplānojiet zivju ēdienus, trešdienās gatavojiet Āzijas virtuvi, ceturtdienas veltiet pastas ēdieniem, bet piektdienās lutiniet sevi ar ģimenes  mīļākajām maltītēm, sestdienas paredziet izsmalcinātām brokastīm, bet svētdienas – lēni gatavotiem ēdieniem un gardiem brančiem. Bērniem patiks iesaistīties šo ideju radīšanā un vēlāk plānošana būs vieglāka, ja zināsiet, kurā virzienā jādomā!

Iekļaujiet plānā mīļākos ēdienus un atklājiet jauno!

Domājot par veselīgu uzturu, nedrīkst aizmirst par galveno – ēdienam jābūt garšīgam, tāpēc ģimenes ēdienreižu plānā nozīmīgu vietu ierādiet tieši katra ģimenes locekļa mīļākajiem ēdieniem. Uzticiet bērnam pienākumu apzināt, kas kuram vislabāk garšo – tā jūs mācīsiet bērnu ne vien domāt par uzturu, bet arī ieklausīties savās un citu vēlmēs. Vienlaikus mudiniet bērnus paplašināt savu redzes loku un meklēt jaunas garšas, jo varbūt bērna mīļākais ēdiens patiesībā ir paslēpies starp produktiem, kas vēl nemaz nav nogaršoti! Šis process bērnu aicinās uzdrošināties un eksperimentēt, nebaidīties no jaunā, tādējādi paplašinot ģimenes kopējo ēdienkarti.

Ideja: Katru nedēļu izvēlieties vienu jaunu, iepriekš nelietotu produktu, ko vēlaties nogaršot. Kopā ar bērnu izlasiet informāciju par šo produktu vai pastāsties par to, izziniet, kas tajā ir labs un ieplānojiet maltīti ar šo produktu.

Māciet un mācieties darbojoties.

Ēst gatavošanu vislabāk apgūst darbojoties, tāpēc ieplānojiet laiku, ko veltīsiet ēst gatavošanai kopā ar atvasi– ja tas ir iespējams, sagatavojiet ne tikai ēdienus tuvākajai ēdienreizei, bet arī pusfabrikātus tuvākajām dienām, ko uzglabāt ledusskapī vai saldētavā. Tas palīdzēs taupīt laiku vēlāk. Uzticiet bērnam viņa vecumam atbilstošus darbus, dodiet norādījumus, kā bērns var palīdzēt un pēc tam pārrunājiet, kas bērnam patika, nepatika un ko jaunu no šī procesa bērns ir ieguvis!

Ideja: Sagatavojiet praktiskus darbus ēdiena tapšanā bērnam atbilstoši vecumam.

3-4 gadi – ļaujiet mazulim izvēlēties, kādu produktu viņš vēlas pagaršot (lai nav lieki jāuzturas veikalā, to var darīt arī rādot bildes un nosaucot produktus); uzticiet bērnam nomazgāt dārzeņus un augļus; ļaujiet viņam pievienot produktus bļodā.

5-7 gadi – ja bērns apgūst lasītprasmi, aiciniet viņu lasīt recepti; lūdziet skaitīt produktus, kas nepieciešami gatavošanai; uzticiet samaisīt produktus pannā vai bļodā, sasist olas; paprasiet izveidot kartītes ar ēdienu zīmējumiem/nosaukumiem; palūdziet uzklāt galdu.

8-13 gadi – aiciniet palīdzēt sastādīt ēdienkarti uz dažām dienām/nedēļu; mudiniet sameklēt recepti vai pašam izdomāt kādu recepti; uzticiet nomizot, sarīvēt, griezt vienkāršākus produktus (ar iepriekšējām instrukcijām); ļaujiet sastādīt jautru ģimenes noteikumu sarakstu, kurš jāievēro maltītes laikā.